• Aktualitātes

    Aktualitātes

Stiprināt pieaugušo izglītības tīklu pašvaldībās – diskusijas rezultāti

2023.gada 16.maijā nodibinājums “Smart minds” tiešsaistē organizēja diskusiju par pieaugušo izglītības nodrošināšanu un koordināciju pašvaldībās, kuras mērķis bija pārrunāt, kā pašvaldības var uzlabot pieaugušo iesaisti mācībās un kāds atbalsts ir nepieciešams pašvaldībām no valsts vai citām iestādēm pieaugušo izglītības nodrošināšanā un koordinēšanā pašvaldībās.

Diskusijā piedalījās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Pašvaldību savienības, Jelgavas, Saldus, Valmieras, Tukuma, Jēkabpils, Smiltenes, Krāslavas, Dobeles novada pašvaldībām, Rīgas, Daugavpils un Jelgavas valstspilsētām. 

Diskusijas laikā tika apskatīts normatīvais regulējums, kas nosaka pašvaldību pienākumu nodrošināt pieaugušo izglītības pieejamību (Pašvaldību likums, 4. panta pirmās daļas 4. punkts) un nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā (Izglītības likums 1.panta 161 punkts) un izaicinājumiem pieaugušo iesaistes izglītībā veicināšanā pašvaldībās.  

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka finansiālais atbalsts ir ļoti nozīmīgs pieaugušo iesaistē mācībās veicināšanā, ko apliecina Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotā projekta par mācību nodrošināšanu nodarbinātajiem pieredze.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve norādīja nepieciešamību analizēt priekšlaicīgas vispārējās un profesionālās izglītības pamešanas iemeslus un monitorēt, kādos darbos šie iedzīvotāji strādā, jo primāri šos iedzīvotājus nepieciešams atgriezt pārtrauktajā izglītības līmenī. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve informēja, ka šie dati tiek apkopoti kopš 2022.gada, atbilstoši grozījumiem Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi".

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve norādīja, ka š.g. maijā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par uzņemšanu profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos, kas atvieglo iespējas turpināt mācības tiem, kuri tās pārtraukuši. Kā arī, ka nākamajā gadā tiks uzsākti vairāki projekti, kuros būs finansiāls atbalsts mācībām pieaugušiem. Pieaugušo izglītības joma Izglītības un zinātnes ministrijā tiek spēcināta, šobrīd notiek reorganizācija atbildīgajā departamentā.

Jelgavas valstspilsētas mācību centra pārstāve norādīja, ka pieaugušo iesaiste mācībās ir atkarīga no mērķa grupas. Visgrūtāk ir sasniegt iedzīvotājus ar zemām prasmēm un sociālajām problēmām, kuriem pamatā ir jāmaina domāšana un dzīves stils un tikai tad ar iesaisti mācībās var veicināt viņu nodarbinātību.

Dobeles pašvaldības mācību centra pārstāve uzsvēra mācības pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem, mācības pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības veidošanā un tās lomu tautsaimniecības attīstībā. Kā arī pēc-pandēmijas laikā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc mācībām par psiholoģiskiem jautājumiem, emocionālo un garīgo stabilitāti.

Jelgavas novada pašvaldības pārstāve minēja nepieciešamību apzināt iedzīvotāju vajadzības, strādāt ar iedzīvotāju motivācijas paaugstināšanu līdzīgi kā Igaunijā, stiprinot koordinatoru tīklu pašvaldībās.

Krāslavas novada pašvaldības pārstāve minēja nepieciešamību novadā noteikt atbildīgo par pieaugušo izglītību nevis deleģēt pieaugušo izglītības jautājumus kā papildus pienākumu. Pieaugušo izglītība ir jautājums, kuram pašvaldībās ir jāpievērš nopietna attieksme, jo dati par iedzīvotāju iesaisti izglītībā un izglītības līmeni noteikti ir uzlabojami.  

Smiltenes novada pašvaldības pārstāve norādīja, ka nacionālā līmenī ir jābūt kopējai izpratnei par pieaugušo izglītības koordināciju un nodrošināšanu pašvaldībās, jo pieaugušo izglītības koordinatori ir nepieciešami katrā novadā.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve norādīja, ka pieaugušo izglītības ekosistēma pašvaldībā nav skaidra, tikai dažās pašvaldībās tā attīstās jēgpilni. Pieaugušo izglītības ekosistēmas sastāvdaļa ir arī juridiskās personas, tādēļ pašvaldība var piedalīties ar daļēju finansu atbalstu, kamēr daļai ir jābūt privātajam finansējumam. Tās pašvaldības, kuras ir bijušas aktīvas pieaugušo izglītībā, tām ir izveidota bāze kā pašvaldību mācību centri, kur ir iespējams veidot izglītības piedāvājumu. Šobrīd ir izveidojušās 3 dažādas pašvaldību tipi – Rīga ar daudz izglītības iespējām,  lielās pilsētas, kuros ir pašvaldību mācību centri un novadi. Jebkurai politikai, kas tiek nodota pašvaldībai, ir jāseko finansējumam.

Valsts izglītības attīstības aģentūra norādīja, ka liela problēma ir tā, ka pašvaldībās trūkst atbildīgo par pieaugušo izglītību. Pārsvarā pieaugušo izglītības jautājumi tiek nodeleģēti kādam darbiniekam, kuram ir citi pamatpienākumi. Ir grūti veidot sadarbību ar pašvaldībām, ja nav atbildīgā darbinieka par pieaugušo izglītības jautājumiem. Šobrīd valstī tiek plānoti vairāki projekti, kuros pieaugušie varēs mācīties ar Eiropas Savienības finansu atbalstu, tādēļ būtu nepieciešams stiprināt koordināciju pašvaldību līmenī, iesaistot mācībās pieaugušos no visiem Latvijas novadiem.

Saldus novada pašvaldības pārstāve norādīja, ka finansējuma un resursu trūkums ir galvenais šķērslis mācību nodrošināšanai pašvaldības līmenī.

Jelgavas novada Izglītības pārvaldes pārstāve norādīja, ka novadā tiek strādāts, lai pieaugušo izglītībā iesaistītu vairāk darbinieku un veidotu pieaugušo izglītības koordinatoru tīklu pagastos. Noteikti būs rezultāti, ja būs cilvēki. Pašvaldībā jāuzstāda mērķi un prioritātes. Pieaugušo izglītības jautājumi tiek integrēti citu jomas jautājumos, piemēram, jauniešu politikā. Būtisks jautājums ir arī pieaugušo izglītības kvalitātes jautājumi.

 

Diskusijas laikā dalībnieki izteica šādus priekšlikumus pieaugušo izglītības tīkla pašvaldībās stiprināšanai:

  1. Kā pašvaldības var uzlabot pieaugušo iesaisti mācībās

Labi strādā individuālā pieeja. Pašvaldībā jābūt cilvēkiem, kas strādā ar iedzīvotāju iesaisti mācībās pagastos.

Nodarbināto projektā varētu slēgt trīspusējo līgumu, lai daba devējs būtu informēts par darbinieka mācībām un atbalstītu darbinieku.

Piedāvāt dažādas finansiālus atbalsta rīkus mācību apguvei. Lai cilvēks būtu ieinteresēts pats maksāt, tad viņam ir jābūt ļoti motivētam, ka viņš vēlas apgūt to, kas tiek piedāvāts (piem, digitālās prasmes.)

Preventīvi - mazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu vispārējā un profesionālajā izglītībā.

Pieaugušo izglītībai jābūt atsevišķi ieplānotiem līdzekļiem pašvaldības budžetā.

Labi strādā individuālā pieeja. Pašvaldībā jābūt cilvēkiem, kas strādā ar iedzīvotājiem pagastos.

Pašvaldības domei un vadībai ir jāsaprot, ka pieaugušo izglītība arī ir prioritāte novada attīstībai (zivs pūst no galvas).

Veidot sadarbības tīklu pašvaldībā, ko vada atbildīgais par pieaugušo izglītību un koordinē darbu.

Par pilnu mācību dienu vajadzētu valsts finansiālu atbalstu (piemēram, vidējais dienas atalgojums valsts iestādē), tas būtu atbalsts darba devējam, kurš par to dienu nemaksātu algu, un darbinieks neciestu finansiāli.

Ļoti labs palīgs pagastos ir bibliotekārs un kultūras darba organizators. Viņi parasti pazīst savus cilvēkus un zina viņu vajadzības. Var iedzīvotājus uzrunāt iesaistei mācībās.

Koordinēta pašvaldības esošo resursu sadarbība: sociālā dienesta informācija par augsta riska personām nabadzībā, izglītības trūkumu, bezdarbu Izglītības pārvaldei.

Daugavpils valstspilsētā sadarbojas ar bibliotēku - organizē datorkursus un angļu valodu iedzīvotājiem - senioriem. Sadarbība ar sociālo dienestu - ģimeņu izglītošana.

Izveidot ciemu vai pagastu koordinatoru tīklu un uzrunāt katru lauku iedzīvotāju personīgi, piedāvājot tālākizglītības pasākumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Cilvēkam, kurš strādā ar šo tēmu, jābūt atalgotam, nevis uz brīvprātības principa.

Jābūt finansiālām atbalstam pieaugušo izglītībai ne tikai pašvaldību budžetā, bet arī valsts budžetā.

Pieaugušo izglītības speciālists nav cilvēks, kurš mācību iestādēm noformē, savāc grupu, kādā kursā.

Informācijas ievietošana par izglītības iespējām novada bezmaksas laikrakstā palīdz sasniegt cilvēkus ar zemām datorlietošanas iemaņām.

Pieaugušo izglītības pasākumos (piemēram, no VIAA) jābūt paredzētiem izdevumiem ne tikai lektoram, telpu nomai u.tml., bet arī lai cilvēki no laukiem var nokļūt uz mācībām.

Pieaugušo izglītības koordinatoram jābūt tādam, kas sadarbojas ar pašvaldību, uzņēmējiem, izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, pašvaldības iedzīvotājiem.

Palīdz sadarbība ar sociālo dienestu, jo tas labi pārzina tieši minētās mērķgrupas - cilvēkus ar zemu izglītības līmeni un no lauku teritorijām, vai sociālā riska cilvēku grupas.

Ja runa iet par maznodrošinātajiem, svarīga ir arī loģistika, lai cilvēks var nokļūt pēc mācībām uz mājām laukos.

Informēt iedzīvotājus par iespējām mācīties un vietu vai cilvēku, kas palīdzētu un konsultētu.

Informēšanai būtu jānotiek sadarbībā ar izglītības iestādēm un pašvaldības struktūrvienībām, dienestiem.

Viennozīmīgi jābūt  ir pieaugušo izglītības koordinatoram, kas sadarbojas gan ar pašvaldību un  tās iestādēm, gan arī ar sociālajiem dienestiem.

Izglītības pārvaldei arī jāiesaistās pieaugušo izglītībā, nevar būt tā, ka tā strādā tikai ar skolēniem un pedagogiem.

Pieņemt, norīkot cilvēku, kurš par šo jomu ir atbildīgs.

Koordinatori pagastos.

Stratēģiskais plānojums - kas pašvaldībai nepieciešams pieaugušo izglītībā. Tad seko finansējums.

Pašvaldības koordinators ļoti nepieciešams, jo tad iedzīvotājam ir VIENS cilvēks, kuram piezvanīt.

Vajadzīgi resursi (cilvēks, kas ar to nodarbojas, naudas līdzekļi kursu/lektoru apmaksai, jo maksas pasākumus ne visa mērķauditorija var atļauties piedalīties)

Jāskaidro uzņēmumiem, lai tie ļautu saviem darbiniekiem mācīties. Daudzi uzņēmumi to neatbalsta, jo tas kavē ražošanas procesu.

Organizēt īsākas apmācības, jo cilvēkiem pietrūkst atbildības un pacietības mācīties (datorus) ilgstoši (kursi iesācējam 160 stundas). Tieši tā "soli pa solītim" iepazīstinām ar datoriem seniorus. 

 

  1. Kāds atbalsts ir nepieciešams pašvaldībām no valsts vai citām iestādēm pieaugušo izglītības nodrošināšanā un koordinēšanā pašvaldībās

 

Būtu labi, ja viena gada laikā nebūtu tikai digitālo prasmju apgūšana iespējas. Vajadzētu paralēli dot iespēju arī cilvēkiem praktisko "ar rokām" prasmju apguves iespējas.

Valsts mērķdotācijas finansējums proporcionāli iedzīvotāju skaitam.

Noteikti darba pienākumi un mērķa grupa, ar ko strādā pieaugušo izglītības koordinatori. Darba spēju vecuma cilvēki vai vēl citi.

Valsts mērķdotācijas finansējums proporcionāli iedzīvotāju skaitam.

Gribētos, lai nedublējas piedāvājumi, piemēram - šogad digitālās prasmes - mūžizglītības programmas ļoti dublējas Valsts izglītības attīstības aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvājumā.

Apmaksāti pieaugušo izglītības koordinatori.

Pieaugušo neformālās izglītības dažādo īstenošanas formu atzīšana - kā pašvaldībai atzīt izglītību, kura tiek realizēta no Anglijas Latvijas iedzīvotājiem (piemēram, attālinātās angļu valodas mācības).

Galvenais ir finansējuma pieejamība pieaugušo izglitībai, jo tas motivēs pašvaldības to investēt atbilstoši mērķim.

Finansējums pasniedzēju darba samaksai, materiālu iegādei.

Pieaugušo izglītības prioritāte pašvaldības domes un vadības līmenī

Pašvaldības koordinatora loma - viņš no valsts tiek informēts par nākamajiem lielajiem projektiem un viņš informē pieaugušo izglītotājus pašvaldībā.

Seminārs par programmu licencēšanu (atzīšanu) pašvaldībā. Gaidām jaunos Ministru kabineta noteikumus par kārtību!

Komunikācija starp iesaistītajām iestādēm, organizācijām novadā (bibliotēka, tehnikumi, mācību iestādes u.c.)

Jēdzienu skaidrojums - "neformālā izglītība". Zinu, likumā ir! Bet tas ir tik neskaidrs!

Pietrūkst kvalitatīvu pasniedzēju.

Pētījums par pieaugušo izglītību pašvaldības griezumā. Zinu, ka tagad valstī notiek šī aptauja. Ceru, ka būs arī taustāms rezultāts.

Telpas un tehnikas nodrošinājums apmācībām (datori, interaktīvais ekrāns).

Finansējums, kas ir iezīmēts tieši pieaugušo izglītībai un speciālistam pašvaldībā administratīvajiem izdevumiem, t.sk. algai.

Nepieciešama informācija mērķa grupām ļoti vieglā valodā ar skaidrojumiem priekš kam cilvēkam mācības ir vajadzīgas, bez pompoziem saukļiem un aicinājumiem.

 

  1. Nākotnes redzējums un nozīmīgākie darba plāni

Labiekārtotas telpas ar datoriem kursu nodrošināšanai.

Atbalsta mehānismi, motivējoši pasākumi pieaugušo izglītības koordinatoriem. Supervīzijas vai kaut kas tamlīdzīgs.

Ciešāka sadarbība ar sociālo dienestu, lai vairāk iesaistītu nemotivētos pašvaldības iedzīvotājus.

Ceru, ka būs atsevišķs cilvēks, kurš koordinēs pieaugušo izglītību.

Turpināšu pilnveidot koordinatoru tīklu pagastos, mazajos ciemos un piesaistīt gan pašvaldības, gan projektu finansējumu. Izveidot mācību klases bibliotēkās.

Sadarbība ar uzņēmējiem. Kādi darbinieki jāsagatavo un informēt mācību centrus.

Pieaugušo koordinatoru tīkla izveidošana pašvaldībā, mēģinot piesaistīt arī pašvaldības finansējumu.

Iedzīvotāju, kuri vēlas mācīties, apzināt viņu vajadzības. Aktivizēt nevalstiskās organizācijas un iesaistīt tās.

Pašvaldībā ir izveidots mācību un koordinācijas centrs, aprīkots ar nepieciešamiem resursiem, notiek dažādas apmācības gan par pašvaldības naudu, gan pašu finansējumu.

Sadarbībā ar uzņēmējiem - izveidot savu mini "Prasmju banku", datubāzi par prasmēm, kas trūkst iedzīvotājiem.

Sapnis. Sadarbībā ar Latvijas Pieaugušo izglītības Apvienību - pieaugušo izglītības nedēļas organizēšana Latvijā.

Palielināt visu procesa dalībnieku (politikas veidotāju, koordinatoru, aktivitāšu centru un jauniešu lietu darbinieku) kapacitāti.

Izveidot motivācijas programmu pieaugušo izglītības koordinatoriem, kā pieaugušos iesaistīt mācībās.

 

Diskusija tiek organizēta Erasmus + projekta “Jaunu pieaugušo izglītības iespēju veicināšana vietējā līmenī”, projekta Nr. 2021-1-LV01-KA210-ADU-000034001, ietvaros. 

 

© 2020 Smart minds @